Teleskopi un aparatūra

Kā paredzēts tās pamatlīgumā, ESO piedāvā mūsdienīgas iekārtas Eiropas astronomiem un veicina un organizē sadarbību astronomiskos pētījumos. Pašlaik ESO izmanto dažas no pasaulē lielākajām un vismodernākajām novērošanas būvēm trīs vietās Čīles ziemeļos: Lasilja (La Silla), Paranala un Čahnantora (Chajnantor). Tās ir vislabākās zināmās vietas astronomiskiem novērojumiem dienvidu puslodē. Kopā ar citām darbībām tādām kā tehnoloģijas attīstība, konferences un izglītības projekti ESO arī ir izšķiroša loma, veidojot Eiropas pētniecības jomu astronomijai un astrofizikai.

Paranala observatorijas instrumenti

Ļoti lielais teleskops VLT (Very Large Telescope) Paranala kalnā ir ESO vadošā vieta novērojumiem redzamajā un infrasarkanajā gaismā. Visi četri teleskopi, katrs ar 8.2 m diametru, var darboties atsevišķi ar plašu instrumentu klāstu.

Divi debess apskata teleskopi arī darbojas Paranala kalnā – VLT apskata teleskops (VST, 2.6 metru diametrā) redzamajai gaismai un 4.1 metru VISTA infrasarkanajam diapazonam.

Skatīt VLT uz Google Maps kopā ar apmeklētāju iesūtītajiem attēliem.

Lasiljas observatorijas instrumenti

Lasiljas (La Silla) observatorijā ESO izmanto trīs galvenos teleskopus (3.6-metrīgo, Jaunās tehnoloģijas teleskopu NTT (New Technology Telescope), 2.2 m Maksa Planka-ESO teleskopu). Tie ir aprīkoti ar mūsdienīgu aparatūru, ko vai nu pilnībā konstruējuši ESO vai arī ārēji konsorciji ar būtisku ESO ieguldījumu.

Skatīt La Silla uz Google Maps kopā ar apmeklētāju iesūtītajiem attēliem.

 

 

 

 

APEX

Atakamas submilimetru teleskops APEX (Atacama Pathfinder Experiment) ir sadarbība starp Maksa Planka Radioastronomijas institūtu (50%), Onsalas Kosmisko observatoriju (23%) un ESO (27%), lai uzceltu un ekspluatētu modificētu ALMA prototipa antenu kā atsevišķu šķīvi 5100 m augstumā Čahnantura (Llano de Chajnantor) kalnienē. Teleskopu izgatavoja uzņēmums VERTEX Antennentechnik Duisburgā, Vācijā. APEX komplektā ir t.s. heterodīnie spektrometri un plaša redzes lauka bolometru kameras, kas darbojas visvairāk zemes atmosfēras logos mikroviļņiem no 0.2 līdz 1.4 mm. ESO nodrošina teleskopa darbību.

Čahnantura Google Maps kopā ar apmeklētāju iesūtītajiem attēliem.

ALMA

Atakamas Lielais milimetru viļņu antenu režģis ALMA (Atacama Large Millimeter /Submillimeter Array) ir starptautiskas sadarbības rezultāts ar mērķi attīstīt novatorisku teleskopu konstrukciju, lai pētītu visumu no Čīles Andu kalnu pakājes. ALMA tiks izveidota sākotnēji ar 66 augstas precizitātes antenām, kas darbosies no 0.32 līdz 3.6 mm viļņu garumiem. Tā galveno 12-metrīgo režģi veidos piecdesmit antenas, katra 12 m diametrā, kas darbosies kopā kā viens teleskops-interferometrs. To papildinās kompakts komplekss ar četrām 12 m un divpadsmit 7 m antenām. Šīs ALMA antenas var izvietot dažādās konfigurācijās, kur maksimālo attālumu starp antenām var mainīt no 150 metriem līdz 16 kilometriem, kas dos spēcīgu iespēju mainīt attēlu mērogu kā tālummaiņas fotoobjektīvam. ALMA korelātors – specializēts dators, kas apkopo no antenām saņemto informāciju, veiks apbrīnojamus 16.000 miljonu miljonus (1,6x1016) operāciju sekundē.

ALMA’s celtniecību paredzēts pabeigt 2013. gadā , bet pirmie zinātniskie novērojumi ar daļēju režģi sākās jau 2011. gadā. ALMA Projekta partneri ir no Eiropas, Ziemeļamerikas un Austrumāzijas sadarbībā ar Čīles Republiku. ESO ir ALMA’s Eiropas partneris.

Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzam apmeklēt ALMA tīmekļa vietni.