Zinātnes arhīvs un digitālais Visums

Zinātnes arhīvs

Zinātnes arhīva darba grupa saņem un izplata ESO un Habla kosmiskā teleskopa HST datus un nodrošina arhīva izmantošanas atbalstu lietotājiem.

Archive Operations RoomAp 12 terabaitu (TB) publiski pieejamu datu katru gadu tiek izplatīti no ESO arhīva pēc aptuveni 10 000 tiešsaistes tīmekļa pieprasījumiem. Turklāt vairāk nekā 2 000 kompaktdisku un DVD disku ar patentētiem datiem ik gadu tiek izsūtīti atbilstošajiem galvenajiem pētniekiem ar novērojumiem, kas viņu uzdevumā veikti pakalpojumu veidā. Pašreizējais kopējais arhīvs satur ap 65 TB, pieaugot ap 15 TB gadā. Tas drīz krasi palielināsies varbūt pat desmitkārt, tā kā Redzamais un infrasarkanais debess apskata teleskops astronomijai VISTA ar tā tuvo infrasarkano kameru vien saražos ap 150 TB datu katru gadu.

ESO datubāzu augstas klases serveri ir saskaņoti starp Vāciju un Čīli, un to tehnoloģija un izsmalcinātība ir līdzīgā līmenī kā lielākiem komercuzņēmumiem tādiem kā starptautiskā banku kopiena.

Digitālais Visums

Nozīmīgākie sasniegumi teleskopu, detektoru un datoru tehnoloģijā tagad atļauj astronomiskus debess apskatus, lai iegūtu milzīgu skaitu attēlu, spektru un katalogu. Šādas datu kopas pārklāj debesi visos viļņu garumos no gamma un rentgena stariem caur optisko un infrasarkano līdz radioviļņiem.

Astronomi attīsta tradīcijas, lai veiktu jaunus zinātniskus pētījumus, padarot šo milzīgo datu apjomu šinī „digitālajā Visumā” vieglāk pieejamu. Šīs metodes izmanto GRID datortīklu paradigmu ar starp dažādām vietām sadalītu skaitļošanas tehniku, ar bezšuvju un pārskatāmu datu piekļuvi caur „virtuālajām observatorijām”.

Tāpat kā reālā observatorijā ir teleskopi, katrs ar saviem unikāliem astronomiskiem instrumentiem, virtuāla observatorija sastāv no datu centriem, katrs ar unikālu astronomisko datu kolekciju, programmatūras sistēmām un apstrādes iespējām.

Šī globālā iniciatīva, balstoties uz starptautisku zinātnieku kopienu, tiek attīstīta visā pasaulē Starptautiskās virtuālās observatorijas apvienības IVOA paspārnē (International Virtual Observatory Alliance) un Eiropā EURO-VO projekta ietvaros.

Virtuālās observatorijas jau ir pierādījušas savu efektivitāti, piemēram, atklājot 31 jaunu optiski blāvu, apslēptu kvazāru kandidātu esošajos GOODS (Great Observatories Origins Deep Survey) dziļo debess apskatu laukos, četrkāršojot to agrāk zināmo skaitu. Atklājums nozīmē, ka jaudīgu supermasīvo melno caurumu meklējumos to skaits līdz šim ir novērtēts pārāk zemu, vismaz divreiz, bet varbūt pat piecreiz (ESO Paziņojums presei eso0418).